Студия аутентичного фольклора «Ильинская пятница»
Студия аутентичного фольклора «Ильинская пятница»

Главное меню Главная страница arrow Методички arrow Sergejs Olenkins Etnografiskas dziedashanas apgushana ar fonogramas palidzibu
Главная страница
Общая информация
Новости студии
Дискография
Новости вокруг
Latvieshu valodaa
На русском языке
In English
Статьи С.Оленкина
Рефераты
Методички
Отчеты
Песни
.:: Фотогалерея ::.
Фотографии участников
«Олень по бору...» 2009
Baltica 2009
Фестиваль масок в Дагда
Там по маёвуй роси 2006
Там по маёвуй роси 2005
На фестивалях
Народные исполнители
Рукоделие
Наша история
Наша коллекция
Обложки компакт-дисков
---===---
Контакты
Фотогалерея
Поиск по сайту
Схема сайта
Архив новостей
Рекомендуйте нас
Ссылки
Гостевая книга



---===---



Sergejs Olenkins Etnografiskas dziedashanas apgushana ar fonogramas palidzibu

Версия для печати Отправить на e-mail

Etnogrāfiskās dziedāšanas apgūšana ar fonogrammas palīdzību: izpildītāja skaņveides un vokālās apmācības problēmas.
Metodiskais materiāls.
Izsaku pateicību par izcilu tulkojumu Signei Pujātei un par tulkojuma konsultāciju Ivetai Tālei.

Materiāls tika izstrādāts un partulkots 2005.gada maijā pēc VA Tautas mākslas centra pasūtījuma un publicēts (darba variants) 2005.gada novembrī.
Autortiesības ir aizsargātas, citēšanas gadījumā atsauces uz materiāla autoru ir obligātas.

Pirms ķerties pie tēmas izklāsta vēlos pateikt, ka materiāls izstrādāts, balstoties uz tāda paša nosaukuma ziņojuma seminārā (26.02.2005.), kas bija veltīts autentiskās folkloras studijas „Iļjinskaja pjatņica” un sabiedriskās organizācijas „Folkloras pedagoģiskais centrs „Tradīcija”” piecpadsmitgadei. (1)

Seminārā piedalījās arī folkloras kopas „Grodi” vadītājs Andris Kapusts ar referātu „Tradicionālās dziedāšanas pārmantošanas pieredze” un tradicionālās dziedāšanas grupas „Saucējas” vadītāja Iveta Tāle ar referātu „Teicēja repertuāra apguves pieredze”. Šo referātu ietvaros tika demonstrētas dziesmas, kas apgūtas tiešā saskarsmē ar teicēju vai izmantojot skaņu ierakstus, visbiežāk – mijoties abiem šiem paņēmieniem. Pēdējais no minētajiem paņēmieniem tradicionālās dziedāšanas apguvē uzskatāms par vissvarīgāko, kad dziesma tiek pārmantota no tradīcijas nesēja un par paraugu tiek uzskatīts izpildījums.

Ar to tiek uzsvērta ne tikai rakstiski fiksētā dziesmas teksta un melodijas vērtība, bet arī fonētiskās izrunas īpatnību nozīmīgums. Par pētījuma objektu kļūst dziedāšanas maniere un konkrēta stila izpildījuma īpatnības. Šādi aplīgojot materiālu, priekšplānā izvirzās etnogrāfiskās dziedāšanas mutvārdu kultūra, kura prasa nozīmīgas izmaiņas pētnieciskajās nostādnēs. (2)

Referentus vienoja arī tēma par krīzi Latvijas folkloras kustībā. Savā ziņojumā Iveta Tāle runā par etnogrāfisko ansambļu krīzi, bet vēlāk pasvītro, ka: „absolūti lielākajai daļai no vairāk nekā simts Latvijas folkloras kopām šodien ir miglains priekšstats par etnogrāfisko dziedāšanu...latviešiem nav metodiku, kas interesentiem no jaunākās paaudzes vidus atvieglotu dziedāšanas apguvi. Mums trūkst terminoloģijas, trūkst valodas, lai vispār runātu par skaņveidi etnogrāfiskajā dziedāšanā”. (3)

Gribas piebilst, ka krīze sevi aizvien uzstājīgāk piesaka visdažādākajā veidā. Kā „Iļjinsakja pjatņica” vadītājs uzskatu, ka mūsu studija atrodas diezgan neērtā situācijā. Diez vai ir normāli, ka krievu ansamblis ir kļuvis „par vienu no nedaudzajiem Latvijā, kurš attaisno folkloras ansambļa nosaukumu.” Šādu sarūgtinājuma pilnu viedokli daudzkārt esmu dzirdējis no latviešiem. Daudz labprātāk mēs neizceltos pārējo ansambļu vidū, taču pagaidām tas neizdodas. Ar lūgumu ļaut darboties ansamblī „Iļjinskaja pjatņica” ir griezušās vairākas latviešu meitenes: „Mēs gribam nodarboties ar īstu folkloru, latviešu grupās nodarbojas ar ko citu”.

Starptautiskajās konferencēs daudzu valstu speciālistu klātbūtnē man jautāts: „Kad beidzot Latvijā radīsies etnogrāfiskajai dziedāšanai atbilstoši ansambļi?”

Latvijas augsta ranga ierēdņi, kuru pārziņā ir tautas nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšana, man ir vaicājuši: „No kurienes jūs smeļaties enerģiju? Latviešu ansambļi dzied aizvien gurdāk, bet ar jums ir pretēji.” Atbilde ir vienkārša: „Mēs enerģiju smeļamies tradīcijas nesējos. Tās viņiem ir pārpārēm un viņi labprāt dalās ar citiem.” Jautājums par enerģijas klātesamību ir ļoti būtisks. Tā ir veiksmīga izziņas procesa pazīme un liecina par informācijas aktualitāti. Ja dziedātājs — pilsētnieks nav iepazinies ar īstas etnogrāfiskās dziedāšanas paraugiem, ja viņš neizprot tās raksturu, dziesma tiek interpretēta no svešas kultūras pozīcijas un tā zaudē savu patieso seju. Tādējādi samazinās procesa informatīvums, jo tieši „atšķirīgas realitātes īpatnības” izraisa dialogu un kļūst par pašizziņas avotu gan dziedātājam, gan klausītājam.

Saprotams, ka jebkurai krīzei ir konkrēti iemesli. Piemēram, kāda politikas plānošanas dokumenta projektā tika definēts jēdziens “tautas māksla”: “Tas ir etniskās kultūras tradīcijās sakņots Latvijas iekšējo un Eiropas kopējo kultūras procesu attīstības rezultātā izveidojies mākslas veids. To veido no tautas dzīves ikdienas un svētku norisēm radušies un mijiedarbē ar akadēmisko kultūrvidi attīstījušies žanri – kordziedāšana, tautisko deju dejošana, teātra spēlēšana, pūtēju orķestru, lauku kapelu u.c. muzicēšana, tautas lietišķā māksla, kā arī folkloras un etnogrāfisko ansambļu darbība.” Šajā definīcijā nav norādīta atšķirība starp “etnogrāfisko ansambļu darbību” un visiem cietiem mākslinieciskās pašdarbības veidiem, pie kam tiek apgalvots, ka visi šie „žanri” ir radušies no „tautas dzīves ikdienas mijiedarbē ar akadēmisko kultūrvidi”.

Būtībā analoga ir arī UNESCO sniegtā definīcija: „Folklora (jeb tautas tradicionālā kultūra) ir kādas kultūras kopienas tradīcijā balstītu darbu kopums…” (“Rekomendācijas par folkloras saglabāšanu”, 1989. gada 15. novembris.) Definējot tautas tradicionālo kultūru kā „darbu kopumu”, tā tiek ierindota līdzās laikmetīgajai mākslinieciskajai kultūrai, ignorējot kultūras kodu un kultūras valodu atšķirības. Tipiskus piemērus tam var atrast jebkurā dzimtās valodas un literatūras mācību grāmatā.

Piemēram, krievu valodas mācību grāmatās Vasarsvētku ieražu dziesma „Во поле берёзка стояла” atrodas līdzās klasiskās dzejas piemēriem. Šādā kontekstā tautas dziesma izskatās muļķīga, bez jebkādas mākslinieciskās vērtības. Priekšstati, uz kuriem balstītas šādas definīcijas sastopami ne vien likumdošanā, bet arī dažādu pasākumu – festivālu, semināru, svētku u.c.— plānošanā. Šādiem pasākumiem ir būtiska loma, veidojot vērtību orientāciju dalībniekos, un tas viss tikai pastiprina minēto krīzes situāciju.

Mūsu tēma un materiāla apjoms neļauj tālāk iztirzāt šos jautājumus. Domāju, ir ļaudis, kuri vēlas pārvarēt krīzi, tāpēc ceru, ka ziņojums būs kaut neliels ieguldījums mūsu kopīgā uzdevuma risināšanā.

*** *** ***
Gatavojot referātu, tā autors ir realizējis vairākus uzdevumus:
1. veicis salīdzinošo analīzi trim latgaliešu un trim latviešu ieražu dziesmām;

2. apmācījis ansambli izpildīt citas tautas etnogrāfiskās dziedāšanas materiālu, cenšoties maksimāli saglabāt dziesmu paraugu stilistiskās īpatnības;

3. uzskatāmi parādījis apmācības procesa gaitu, vispārējos vilcienos iezīmējot sava metodiskā arsenāla teorētiskos nosacījumus, demonstrējot galvenos metodiskos paņēmienus dziedātāju vokālajā sagatavošanā un darbā ar dziesmām.

Latviešu un latgaļu dziesmu apguvē par salīdzinošo materiālu izmantotas senākā, kā arī jaunākā slāņa krievu un baltkrievu tautasdziesmas. Tādējādi mans referāta un dziesmu priekšnesumu mērķis ir demonstrēt dažādu etnogrāfiskās dziedāšanas tradīciju skaņveides paņēmienu līdzību un parādīt, ka pastāv universālas metodikas gan dziedātāju vokālajā sagatavošanā, gan arī konkrēta materiāla apguvē.

Man daudzkārt nācies dzirdēt speciālistu viedokli, ka latviešu etnogrāfiskā dziedāšana būtiski atšķiras no krievu etnogrāfiskās dziedāšanas. Piemēram, pastāv atšķirīgi skaņu veidošanas paņēmieni. Un šis ir viens no iemesliem, kāpēc tiek uzskatīts, ka krievu metodikas latviešu etnogrāfiskās dziedāšanas apguvei nav derīgas.



 

Добавить комментарий

:D:lol::-);-)8):-|:-*:oops::sad::cry::o:-?:-x:eek::zzz:P:roll::sigh:


Автотранслитерация: выключена


Защитный код
Обновить

« Предыдущий документ



Все права принадлежат их обладателям. Остальные - © Традиция. 2004-2016
Яндекс цитирования